Vai šī “Matricas kļūme" ir smadzeņu īssavienojums?

Pagaidi, vai esmu šeit bijis jau agrāk? Vai mēs esam stāvējuši tieši šajā vietā, kad Tu man teici šos pašus vārdus? Vai esmu redzējis šo pašu kaķi, jau ejam garām šai kafejnīcai? Gandrīz katrs no mums ir piedzīvojis sajūtu, kad jauni notikumi šķiet jau pazīstami.

Reizēm, piedzīvojot jaunu notikumu vai vietu, mums rodas visaptveroša sajūta, ka tā nav pirmā reize. Mēs to saucam par deja vu sajūtu, franču frāzi, kas nozīmē - jau redzēts. Bet kas ir deja vu, un kas var izskaidrot - kāpēc to pieredzam?

Mēs saistām deja vu sajūtu ar noslēpumaino un pat paranormālo, jo tā ir īslaicīga un parasti negaidīta. Taču zinātnieki ir mēģinājuši izmantot tādus trikus kā hipnoze un virtuālā realitāte.

Zinātne saka, ka Deja Vu rodas, kad smadzenes mēģina savienot pašreizējo pieredzi ar pagātnes pieredzi, un tas neizdodas. Neirobiologi norāda, ka to varētu izskaidrot ar to, ka mūsu smadzeņu daļas nav sinhronizētas, un šo sajūtu var izsaukt arī laboratorijā, stimulējot specifiskas garozas struktūras.

Tiek uzskatīts, ka deja vu tiek pieredzēts retāk, kad kļūstam vecāki, un daži pētījumi liecina, ka tas ir saistīts ar stresu un nogurumu. Saskaņā ar pētījumiem šī parādība ir īpaši izplatīta cilvēkiem ar epilepsiju un dažiem citiem psihiskiem traucējumiem, un gandrīz visi cilvēki ar epilepsiju ir piedzīvojuši deja vu (parasti-pirms lēkmes).

Dažādi eksperimenti ir radījuši zinātnieku aizdomas, ka deja vu ir atmiņas parādība. Mēs sastopamies ar situāciju, kas ir līdzīga faktiskajai atmiņai, bet mēs nevaram pilnībā atcerēties šo atmiņu. Tātad mūsu smadzenes atpazīst līdzības starp mūsu pašreizējo un pagātnes pieredzi. Mēs pieredzam pazīstamības sajūtu, ko nespējam izskaidrot.

Ir desmitiem teoriju, kas mēģina izskaidrot, kāpēc mūsu atmiņas varētu darboties nepareizi. Daži saka, ka tas ir kā īssavienojums mūsu smadzeņu ķēdēs, kas noved pie ilgtermiņa un īstermiņa atmiņas, lai jaunā ienākošā informācija nonāktu tieši ilgtermiņa atmiņā, nevis apstātos īstermiņa atmiņas bankā.

Citi vaino deguna garozu — smadzeņu apgabalu, kas signalizē, ka kaut kas jūtas pazīstams, ka tas kaut kādā veidā tiek aktivizēts bez atmiņām, kas to attaisnotu.

No garīgā viedokļa – deja vu sajūta, gandrīz vienmēr, tiek uzskatīta par labu zīmi. Daudz tiek runāts par to, kā šī sajūta ir saistīta ar mūsu sapņiem, reinkarnāciju un neapzinātām atmiņām. Tāpat kā neirozinātnē, arī starp garīgajiem līderiem figurē daudzas patiesības ap šo tēmu.

Tiek uzskatīts, ka deja vu darbojas kā garīgs signāls, ka viss notiek kāda iemesla dēļ, tā ir daļa no Tavas dvēseles grupas izstrādātā plāna. Aiz šīs teorijas ir uzskats, ka pirms inkarnācijas, mūsu dvēseles ir izplānojušas mācības, kas jāapgūst, esot šeit. Deja vu ir zīme, ka esi uz pareizā ceļa un Tev ir jābūt tur, kur pašlaik atrodies. Lai gan nav zinātnisku pētījumu, kas to pierādītu, tā ir jauka pārliecība, kas sniedz skaidrojumu vēl neskaidrajiem pasaules brīnumiem. Šī parādība norāda arī uz domu, ka mēs varam dzīvot vairāk nekā vienu dzīvi.

Deja vu ir signāls pievērst uzmanību pašreizējam brīdim, jo drīz sekos, kas nozīmīgs. Tas varētu nest tiešu vēstījumu no Tavas dvēseles vai kalpot kā iespēja pāriet uz jaunām vibrācijām – izveidojot spēcīgāku savienojumu ar savu augstāko Es. Tas arī nodrošina emocionālu dziedināšanu — iespējams, tieši to, kas tajā brīdī ir nepieciešams.

Deja vu kalpo kā marķieris starp iepriekšējām dzīvēm, priekšnojautām un mūsu pašreizējo dzīvi. Tāpēc ir svarīgi interpretēt, ko šī pieredze varētu simbolizēt. Tas palīdz labāk izprast sevi un savienoties ar savas dvēseles misiju!

Lai gan retos gadījumos deja vu var brīdināt par epilepsiju vai citām neiroloģiskām problēmām, pārsvarā tā ir labdabīga un noslēpumaina pieredze, par kuru varam brīnīties un iesakām to izbaudīt!